Gan vienslīpu, gan divslīpu mansardu apšūšanai ir jāuzstāda Rigips Ultrastil profilu rāmis, ņemot vērā izolēšanai noteikto vates biezumu.

• Divslīpos mansardos darbus ir jāsāk ar apšuvuma plaknes augstuma noteikšanu horizontālajai griestu daļai, atliekot punktus uz gala sienām.
• Atliktos punktus ir jāsavieno ar krāsojošo auklu, iezīmējot uz gala sienām apšuvuma horizontālās plaknes novietojumu.
• Tādā pašā veidā jāatliek un jāiezīmē apšuvuma plaknes novietojums mansarda slīpajai daļai.
• Precīzs apšuvuma plaknes novietojums ietekmē mansarda telpas gala izskatu.

Visprecīzāk un efektīvāk plakņu noteikšanai ir izmantot lāzera līmeņrādi.

• Nosakot apšuvuma plaknes novietojumu, jāņem vērā, ka līmeniski uzstādāmie CD profili netiks piestiprināti pie jumta konstrukcijas pa tiešo, bet gan ar speciālajiem enkurveida stiprinājumiem. Šos patentētos stiprinājumus būs jāpieskrūvē pie koka spāru elementu - siju, spāru, lāgu vai latu sāniem.

Enkurveida stiprinājumi ir pieejami dažādos garumos. Lielākais pieļaujamais izvirzījums enkurveida stiprinājumam no koka detaļas ir 14 cm (izmantojot 17 cm garo modeli). Tas dod iespēju gan izmantot pietiekami biezu izolācijas vates slāni, gan ērti pieregulēt CD profilu novietojumu nevienādu koka detaļu gadījumā.

• Vispirms pie sienām pa iezīmētajām līnijām ir jāpiestiprina UD 30 perimetra profili, kas pirms uzstādīšanas jāaplīmē ar Rigips pašlīmējošo amortizācijas lentu. Aplīmējamo profilu virsmām ir jābūt tīrām, sausām un attaukotām. 
• Amortizācijas lenta profila savienojumam ar sienu nodrošina pietiekamu blīvējumu, atsverot sienas nelīdzenumus.
• Aplīmētos perimetra profilus ir jāuzstāda tieši virs iezīmētās līnijas.
• Perimetra profilu piestiprināšanai ir jāizmanto atbilstoši būvkalumi, piemēram, dībeļnaglas.
• Pirmais un pēdējais būvkalums ir jāpiestiprina ne tālāk par 40 cm no profila galiem (visbiežāk 20 cm attālumā), bet vidējie ar soli līdz vienam metram.

Divslīpos mansardos līmeniskie CD 60 profili sākumā ir jāuzstāda slīpajai plaknei.

• Vispirms jānosaka atrašanās vieta apakšējam un augšējam CD profilam. Tos ir jāuzstāda pēc iespējas tuvāk plaknes malām - attālums nedrīkst pārsniegt 15 cm.
• Pārējos CD profilus ir jāizkārto ar soli līdz 50 cm (plākšņu apšuvums šķērsām profiliem) vai līdz 40 cm ugunsnoturīgā apšuvuma gadījumā.
• Tā kā profilu piestiprināšanai tiks izmantoti enkurveida stiprinājumi, uz sienai tuvākās koka detaļas jāatzīmē pirmā stiprinājuma novietojums, ko pēc tam ar garu trapeces latu jāpārnes uz blakus esošajām detaļām.
• Profilus ir jāpiegriež nepieciešamajā garumā pirms uzstādīšanas.
• Montāža ir jāsāk ar apakšējā un augšējā CD profila uzstādīšanu, balstot profila galus uz UD perimetra. 
• Enkurveida stiprinājums ir jāievieto CD profilā un jāpieskrūvē pie atbilstoša lieluma koka detaļas sāniem ar vismaz divām koka skrūvēm (ø4, minimālais garums 4 cm). 
• Ērtākai montāžai stiprinājumu var sākumā piefiksēt tikai ar vienu skrūvi, gala pieskrūvēšanu veicot pēc CD profilu līmeņa pārbaudes. 

Enkurveida stiprinājumu pieskrūvēšanai pie koka detaļām nedrīkst izmantot TD vai TN skrūves - tās ir pārāk cietas, tāpēc viegli iespējams pārgriezt.

• Visiem CD profiliem ir jāveido vienota plakne.
• Augstuma novirzes ir jālabo, pieregulējot enkurveida stiprinājuma novietojumu.

No profilu konstrukcijas nolīmeņošanas ir atkarīgs galarezultāts. Jebkuras augstuma novirzes būs pamanāmas apšuvuma nobeiguma virsmā.

• Pēc slīpo plakņu profilu montāžas ir jāuzstāda CD profilu konstrukcija horizontālajai griestu plaknei.
• Attālumi starp profiliem ir tādi paši, kā slīpajām plaknēm. Iespējams izmantot arī kādu no Rigips piekaramo griestu risinājumiem.
• Nobeigumā pēc visu profilu uzstādīšanas ieteicams vēlreiz plaknes pārbaudīt ar garu trapeces latu.
• Kad profilu konstrukcija visām plaknēm ir pabeigta, jāuzstāda papildus profili mansarda logu aiļu apšūšanai. 

• Lai mansardā neveidotos aukstuma tilti, visi Rigips apšuvumi ir jāsiltina un pirms ģipškartona obligāti jāuzstāda tvaika izolācijas plēve.
• Siltināšanai jāizmanto tikai tā vate, kas norādīta konkrētajā risinājumā. No vates tehniskajiem raksturlielumiem ir atkarīga gan konstrukcijas siltuma un skaņas izolācija, gan ugunsnoturība. 
• Lai mansardu nosiltinātu pareizi un efektīvi, uz jumta konstrukcijas no ēkas ārpuses jābūt uzstādītai pretvēja aizsardzībai ar labu ūdens tvaiku caurlaidību, piemēram, spārēm jābūt apklātām ar difūzijas plēvi vai arī apšūtām ar ģipškartona vai ģipša pretvēja plāksnēm, piemēram, Gyproc GTS 9 vai Glasroc GTX 9. Ar šādu ārējo barjeru izolācijas vate drīkst saskarties pa tiešo.  
• Vati jāklāj divās kārtās - ar pirmo kārtu jāaizpilda visa brīvā telpa starp spārēm vai citām koka detaļām. Vates loksnes jāuzstāda vertikāli un tām jābūt par 1-1,5 cm platākām nekā aizpildāmajai vietai. Jāpievērš uzmanība, lai starp koka elementiem nepaliktu tukši caurumi un šķirbas. Precīzi piegriezta un blīvi iespiesta vate nevar noslīdēt, tāpēc papildus nostiprināšana izolācijai nav nepieciešama. 
• Ar otro vates kārtu ir jāaizpilda visa brīvā telpa starp koka detaļām un CD profiliem. Rigips risinājums ar enkurveida stiprinājumiem šeit ļauj izmantot līdz
  30 mm biezu vates kārtu, ko jāuzstāda līmeniski jeb šķērsām pirmajai vates kārtai. Izolāciju vietā notur CD profili un papildus nostiprināšana visbiežāk nav nepieciešama. 
• Vati ir jāuzstāda ļoti rūpīgi un blīvi. Atstātie tukšumi zemās temperatūrās var radīt ievērojamus aukstuma tiltus un kondensātu, kas rezultātā samitrinās un deformēs ģipškartona apšuvumu.

Pēc vates ieklāšanas pāri nosiltinātajai profilu konstrukcijai ir jāuzstāda tvaika izolācijas plēve ar atbilstošu ūdens tvaiku caurlaidību (Sd) un mehānisko izturību, piemēram, Isover Vario Xtra.
Tvaika izolācijai jāizmanto tikai tam paredzētās plēves - nekādā gadījumā nedrīkst lietot parastās celtniecības, iepakojuma vai dārza plēves, jo tās nespēj nodrošināt nepieciešamo tvaika pretestību un nav ilgmūžīgs materiāls.
Tāpat speciālie tvaika izolācijas produkti jāizmanto arī plēves savstarpējiem savienojumiem un piestiprināšanai pie konstrukcijām, jo visai aizsargbarjerai jābūt blīvai un hermētiskai.
Tvaika izolācijas uzstādīšana ir jāveic īpaši rūpīgi, izvairoties no plēves sacaurumošanas un saplēšanas. Nepareizi gaisa caurlaidības parametri un nepietiekama aizsardzība pret kondensāta veidošanos pasliktina gan telpas mikroklimatu un energoefektivitāti, gan saīsina konstrukciju kalpošanas laiku.
Visām pamatnēm, pie kā tiek līmēta tvaika izolācijas plēve, ir jābūt stabilām, sausām un attīrītām no vielām, kas vājina saķeri: gružiem, putekļiem un eļļām. Sarežģītu virsmu un apstākļu gadījumos ieteicams līmējumu vispirms notestēt ar nelielu izmēģinājumā paraugu.

• Pie profiliem plēvi visērtāk ir piestiprināt ar speciālo apbusējo līmlentu, piemēram, Isover Vario DoubleTwin.
• Plēves pievienošanai mūrētām konstrukcijām jāizmanto citi tvaika izolācijas produkti, piemēram, mastika Isover Vario DoubleFit.
• Visas plēvju savienojumu vietas ir obligāti jāveido ar 10 cm pārlaidumu un jānolīmē ar speciālo tvaika izolācijas līmlentu, piemēram, Isover Vario KB 1 vai MultiTape SL.

• Vietās, kur griestu un slīpās plaknes pievienojas sienām, jāizmanto Rigips slīdošo savienojumu līmlenta.
• Lentu uz sienām pa visu apšuvuma plaknes perimetru ir jāuzlīmē pirms plākšņu uzstādīšanas. Aplīmējamām virsmām jābūt tīrām un sausām. 

Mansardu telpās pirmās vienmēr jāapšuj stateniskās plaknes (pamata sienas un starpsienas), pēc tam griesti un nobeigumā slīpās plaknes. Apšūšanai ieteicams izmantot vismaz 12,5 mm biezas ģipškartona plāksnes, ko jāuzstāda šķērsām CD profilu garenvirzienam. 

Ģipškartona uzstādīšana šķērsām CD profiliem dod iespēju plākšņu griezto malu savienojumus izkārtot uz profiliem un piešķir apšuvuma konstrukcijai lielāku stingrību.
Lai nodrošinātu pareizu slīpās plaknes un griestu savienojumu, attiecīgajā vietā šuves platums nedrīkst pārsniegt 1 cm. Visos pārējos salaidumos plāksnēm jābūt uzstādītām cieši kopā.
Plākšņu īso malu salaidumus vienmēr ir jābalsta uz CD profiliem. Apšuvums ir jāizvieto tā, lai blakus esošajām plāksnēm savienojumu vietas neatrastos vienā līnijā, bet pamīšus ar vismaz viena CD profila nobīdi. Savukārt vienai virs otras novietotajām plāksnēm garās malas ir jānobīda vismaz par 40 cm.
Apšujot vienā kārtā, skrūvju solis nedrīkst pārsniegt 15 cm. Ja apšūšana paredzēta vairākās kārtās, tad skrūvju solis ir 40 cm iekšējām kārtām un 15 cm nobeiguma kārtai.
Skrūves ir jāizvēlas pēc kopējā apšuvuma biezuma:
• 12,5 mm un 15 mm - TN 25
• 20 mm un 25 mm - TN 35
• virs 25 mm - TN 45

• Špaktelēšanu var sākt tikai pēc visas plākšņu kārtas pieskrūvēšanas.
• Ģipškartona apšuvumam vairākās kārtās, šuves ir jāaizšpaktelē katrai kārtai pēc tās pieskrūvēšanas, piemēram, ar Rigips VARIO. Nākamo plākšņu kārtu drīkst uzstādīt tikai pēc špakteļmasas izžūšanas. Šuvju aizpildīšana ļauj izvairīties no nelielām deformācijām, uzlabo konstrukcijas skaņas izolāciju un ugunsnoturību. Skrūvju galvas ir jāšpaktelē tikai nobeiguma kārtai.
• Špakteļmasa ir stingri jāiespiež šuvē.
• Papīra vai stiklašķiedras šuvju lenta ir jāiesēdina svaigi uzklātā, nesacietējušā špakteļmasā un pēc tam virsma jāizlīdzina ar špakteļlāpstiņu.
• Pēc pirmās kārtas izžūšanas šuve ir vēlreiz jāpārklāj ar šuvju špakteļmasu, pilnībā paslēpjot šuvju lentu un nodrošinot savienojumam pilnvērtīgu noturību.
• Špakteļmasa ir jāklāj optimāli biezā kārtā. Ja kārta būs par plānu, tā līdz izžūšanai nepaspēs pilnībā sacietēt un šādās vietās šuvju stiprība būs nepietiekoša.
• Apšuvuma nobeiguma kārtai ar šuvju špakteļmasu ir obligāti jānošpaktelē arī visas skrūvju galvas.
• Īpaši rūpīgi ir jāapstrādā plaknes pievienojums sienām.
• Vispirms spraugā starp plakni un sienām ir stingri jāiespiež šuvju špakteļmasa.
• Pēc tam svaigi uzklātajā špakteļmasā uz apšuvuma malas ir jāuzsēdina papīra vai stiklašķiedras šuvju lenta un virsma jāizlīdzina ar špakteļlāpstiņu.
• Lielām, izgaismotām plaknēm ir ļoti būtisks estētiskais faktors, tāpēc visbiežāk tiek prasīta vismaz Q3 virsmas kvalitāte - jāpārklāj skrūvju galvas, jāaizpilda šuves vairākās kārtās līdz pilnam aizpildījumam un nobeigumā jānošpaktelē visu plākšņu virsmu plānā kārtā, piemēram, ar smalko nobeiguma špakteli Rigips ProMix Finish vai Weber LR+.
• Slīpēšanai ar rokām ieteicams 150-200 smilšpapīrs, bet slīpmašīnām - 200-220 smilšpapīrs.

Lai panāktu pēc iespējas gludāku virsmu, slīpai plaknei nelielus labojumus ieteicams veikt ar rokām.

• Virsmu pirms krāsošanas ir jāattīra no putekļiem un jānogruntē, piemēram, ar Weber SAD-54. Krāsošanai jāizmanto akrila vai lateksa krāsas.
• Q3 virsmas kvalitāte nozīmē, ka plakne ir gluda, viendabīga un pēc krāsošanas tajā nav pamanāmas atšķirības starp plākšņu virsmu un šuvēm.
• Slīdošo savienojumu lentu jāiegriež un jānoplēš tikai pēc visu špaktelēšanas darbu pabeigšanas.